Chapter 3

  Vai mēs atkal sākam sevi ieteikt? Vai mums vajadzīgi ieteikšanas raksti pie jums vai no jums kā dažiem citiem?  

-

  Jūs esat mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs un ko pazīst un lasa visi cilvēki.  

-

  Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko mēs esam sastādījuši un uzrakstījuši ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz miesīgām sirds plāksnēm.  

-

  Bet tāda paļāvība mums ir uz Dievu caur Kristu;  

-

  Ne tāpēc, ka mēs būtu no sevis spējīgi domāt it kā no sevis, bet mūsu spējas ir no Dieva.  

-

  Viņš arī mums devis spējas kalpot Jaunajai derībai, ne burtam, bet garam, jo burts nokauj, bet gars atdzīvina.  

-

  Bet ja kalpošanai nāvei, kas burtiem bija iekalta akmenī, bija tāda godība, ka Izraēļa bērni nevarēja skatīties Mozus sejā viņa vaiga spožuma dēļ, kas bija pārejošs,  

-

  Vai tad gara kalpošanai nebūs daudz lielāka godība?  

-

  Ja jau pazudināšanas kalpošanai ir sava godība, tad daudz vairāk šī godība pārpilnībā ir taisnības kalpošanai.  

-

  Toreizējā godība vairs nav godība šīs pārlieku lielās godības dēļ.  

-

  Ja jau iznīcīgajam ir sava godība, tad jo vairāk godība ir tam, kas paliek.  

-

  Tā kā mums ir tāda cerība, mēs rīkojamies lielā paļāvībā  

-

  Un ne kā Mozus, kas apsedza savu vaigu, lai Izraēļa bērni neredzētu viņa sejā to, kam jāizzūd.  

-

  Bet viņu prāts ir nocietināts. Jo līdz pat šai dienai, lasot Veco Derību, tas pats aizsegs paliek neatsegts (jo ar Kristu tas izzūd).  

-

  Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, sega paliek pārklāta pār viņu sirdīm.  

-

  Bet tikko kāds atgriežas pie Kunga, sega tiek noņemta.  

-

  Kungs ir Gars; bet kur Kunga Gars, tur brīvība.  

-

  Un mēs visi, kad atklātām sejām skatāmies Kunga godībā, it kā no Kunga Gara tiekam pārveidoti tanī pat attēlā no spožuma spožumā.  

-