Latvian New Testament Bible

Acts 10

Acts

Return to Index

Chapter 11

1


 

  Bet apustuļi un brāļi, kas bija Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu.  

 

 

-

2


 

  Kad Pēteris nonāca Jeruzalemē, apgraizītie pārmeta viņam,  

 

 

-

3


 

  Sacīdami: Kāpēc tu gāji pie neapgraizītajiem un ēdi kopā ar viņiem?  

 

 

-

4


 

  Tad Pēteris iesāka un attēloja viņiem pēc kārtas, sacīdams:  

 

 

-

5


 

  Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un, garā aizrauts, redzēju parādību: kāds trauks nonāca it kā liels palags aiz četriem stūriem no debesīm, nolaidās, un tas nonāca pie manis.  

 

 

-

6


 

  Tanī ieskatījies, es redzēju zemes četrkājaiņus un zvērus, un rāpuļus, un debess putnus.  

 

 

-

7


 

  Bet es dzirdēju arī balsi man sakām: Celies, Pēteri, nokauj un ēd!  

 

 

-

8


 

  Bet es sacīju: Nekad nē, Kungs, jo nekas nešķīsts vai netīrs nekad nav nācis manā mutē.  

 

 

-

9


 

  Tad balss no debesīm otrreiz man atbildēja: Ko Dievs šķīstījis, to nesauc par nešķīstu!  

 

 

-

10


 

  Tas notika trīskārt, un viss tika paņemts atpakaļ debesīs.  

 

 

-

11


 

  Un, lūk, trīs vīri no Cēzarejas, kas bija sūtīti pie manis, tūdaļ nostājās pie nama, kurā es biju.  

 

 

-

12


 

  Un Gars man sacīja, lai es, nemaz nešaubīdamies, eju tiem līdz. Bet arī šie brāļi nāca kopā ar mani, un mēs iegājām tā vīra namā.  

 

 

-

13


 

  Bet tas mums stāstīja, ka viņš savā namā redzējis stāvam eņģeli un viņam sakām: Sūti uz Jopi un liec ataicināt Sīmani, kas tiek saukts Pēteris,  

 

 

-

14


 

  Viņš tev pateiks vārdus, ar kuriem tu un viss tavs nams tiks atpestīti.  

 

 

-

15


 

  Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums.  

 

 

-

16


 

  Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā. (Apd.1,5; Mt.3,11; Mk.1,8; Lk.3,16)  

 

 

-

17


 

  Ja tad Dievs to pašu žēlastību devis viņiem, kā arī jums, kas esam ticējuši uz Kungu Jēzu Kristu, kas tad es esmu, ka spētu pretoties Dievam?  

 

 

-

18


 

  To dzirdējuši, tie apklusa un godināja Dievu, sacīdami: Tātad arī pagāniem Dievs devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā.  

 

 

-

19


 

  Bet tie, kas tika izklīdināti vajāšanās, kuras notika Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai un Kiprai, un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem.  

 

 

-

20


 

  Bet daži no tiem bija vīri no Kipras un Kirēnes, kas, nonākuši Antiohijā, runāja grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu.  

 

 

-

21


 

  Un Kunga roka bija ar viņiem; liels skaits ticēja un atgriezās pie Kunga.  

 

 

-

22


 

  Tad šī vēsts nonāca Jeruzalemes baznīcas ausīs, un viņi sūtīja Barnabu uz Antiohiju.  

 

 

-

23


 

  Viņš, atnācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un pamudināja visus turēties pie Kunga ar patiesu sirdi.  

 

 

-

24


 

  Jo viņš bija labs cilvēks un Svētā.Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu pievienojās Kungam.  

 

 

-

25


 

  Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu uzmeklēt Saulu. Un atradis to, atveda uz Antiohiju.  

 

 

-

26


 

  Un veselu gadu viņi tur darbojās baznīcā un mācīja daudz ļaužu, un Antiohijas mācekļi pirmo reizi sāka saukties par kristīgajiem.  

 

 

-

27


 

  Tanīs dienās no Jeruzalemes uz Antiohiju atnāca pravieši.   

 

 

-

28


 

  Un viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Garā norādīja, ka liels bads nāks pār visu zemeslodi. Tas notika Klaudija laikā.   

 

 

-

29


 

  Bet visi mācekļi apņēmās, kā kurš varēdams, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā.  

 

 

-

30


 

  To viņi arī izdarīja. Caur Barnabas un Saula rokām viņi sūtīja vecākajiem.  

 

 

-

Acts 12

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: