Latvian New Testament Bible

Luke 18

Luke

Return to Index

Chapter 19

1


 

  Un Viņš, iegājis Jērikā, gāja tai cauri.  

 

 

-

2


 

  Un, lūk, kāds cilvēks, vārdā Zahejs, kas bija muitnieku priekšnieks un bagāts,  

 

 

-

3


 

  Meklēja Jēzu redzēt, kas Viņš ir, un nevarēja ļaužu dēļ, jo bija mazs augumā.  

 

 

-

4


 

  Un tas, paskrējis uz priekšu, uzkāpa vīģes kokā, lai Viņu redzētu, jo tur Viņam bija jāiet garām.  

 

 

-

5


 

  Un kad Jēzus atnāca tai vietā, Viņš, uz augšu paskatījies, ieraudzīja to un sacīja viņam: Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāpaliek tavā namā!  

 

 

-

6


 

  Un tas steigšus nokāpa un uzņēma Viņu ar prieku.  

 

 

-

7


 

  To redzot, visi kurnēja, sacīdami, ka Viņš apmeties pie grēcīga cilvēka.  

 

 

-

8


 

  Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: Lūk, Kungs, pusi no savas mantas es atdodu nabagiem; un es atdošu četrkārtīgi, ja es kādam to būtu nokrāpis.  

 

 

-

9


 

  Jēzus sacīja viņam: Šodien šim namam notikusi pestīšana, jo arī šis ir Ābrahama dēls.  

 

 

-

10


 

  Jo Cilvēka Dēls nācis meklēt un pestīt to, kas bija zudis.  

 

 

-

11


 

  Tiem klausoties, Viņš turpināja un sacīja līdzību, jo Viņš bija tuvu Jeruzalemei; un tie domāja, ka Dieva valstība tūliņ parādīsies.  

 

 

-

12


 

  Viņš sacīja: Kāds dižciltīgs cilvēks aizgāja tālās zemēs, lai iegūtu sev valsti un atgrieztos atpakaļ.  

 

 

-

13


 

  Un viņš, pasaucis savus desmit kalpus, deva tiem desmit minas un sacīja viņiem: Tirgojieties, kamēr es pārnākšu!  

 

 

-

14


 

  Bet viņa pilsoņi ienīda to; un tie sūtīja sūtņus viņam pakaļ un sacīja: Mēs nevēlamies, ka šis valdītu pār mums.  

 

 

-

15


 

  Un notika, ka viņš, valsti ieguvis, atgriezās atpakaļ un lika pasaukt kalpus, kuriem viņš bija devis naudu, lai uzzinātu, cik katrs ietirgojis.  

 

 

-

16


 

  Tad nāca pirmais un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja desmit minas.  

 

 

-

17


 

  Viņš tam sacīja: Pareizi, labais kalps, tu biji uzticams mazās lietās; tu valdīsi pār desmit pilsētām.  

 

 

-

18


 

  Un otrs atnāca un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja piecas minas.  

 

 

-

19


 

  Un viņš tam sacīja: Arī tu valdi pār piecām pilsētām.  

 

 

-

20


 

  Un vēl cits nāca un sacīja: Kungs, še ir tava mina. Es to biju noglabājis sviedrautā.  

 

 

-

21


 

  Jo es baidījos tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks: tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis.  

 

 

-

22


 

  Viņš sacīja tam: Nekrietnais kalps, ar tavu muti es tevi tiesāju. Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks, kas ņem, ko nav nolicis, un pļauj, ko nav sējis.  

 

 

-

23


 

  Un kāpēc tu neatdevi manu naudu maiņgaldā, lai es pārnācis atprasītu to ar augļiem!  

 

 

-

24


 

  Un klātesošiem viņš teica: Atņemiet viņam minu un dodiet tam, kam desmit minas!  

 

 

-

25


 

  Un tie sacīja viņam: Kungs, viņam jau desmit minas!  

 

 

-

26


 

  Bet es jums saku: katram, kam ir, tiks dots, lai viņam būtu pārpilnība; bet no tā, kam nav, tiks ņemts arī tas, kas viņam ir. (Mt.13,12; 25,29; Mk.4,25)  

 

 

-

27


 

  Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār viņiem valdītu, atvediet šurp un nogaliniet manā priekšā!  

 

 

-

28


 

  Un to teicis, Viņš, iedams uz Jeruzalemi, turpināja ceļu.  

 

 

-

29


 

  Un notika, kad Viņš tuvojās Betfāgai un Betānijai pie kalna, kas saucas Olīvkalns, ka Viņš sūtīja divus savus mācekļus,  

 

 

-

30


 

  Sacīdams: Ejiet uz miestu, kas jūsu priekšā! Un jūs ieiedami atradīsiet piesietu ēzeļa mātes kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis; atraisiet to un atvediet!  

 

 

-

31


 

  Un ja kāds jūs jautās, kāpēc jūs to atraisāt, tad sakiet viņam tā: Kungs vēlas tā pakalpojumu.  

 

 

-

32


 

  Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada kumeļu stāvam, kā viņš tiem bija sacījis.  

 

 

-

33


 

  Bet kad viņi raisīja kumeļu vaļā, tā īpašnieki sacīja tiem: Kāpēc jūs atraisāt kumeļu?  

 

 

-

34


 

  Un viņi atbildēja: Kungam to vajag.  

 

 

-

35


 

  Un viņi atveda to pie Jēzus. Un viņi, savas drēbes kumeļam uzklājuši, uzsēdināja Jēzu.  

 

 

-

36


 

  Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes ceļā.  

 

 

-

37


 

  Un kad Viņš jau tuvojās Olīvkalna nogāzei, viss mācekļu pulks sāka priecīgi skaļā balsī godināt Dievu par visiem brīnumiem, ko viņi bija redzējuši,  

 

 

-

38


 

  Sacīdami: Svētīgs, Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā! Miers debesīs un gods augstībā!  

 

 

-

39


 

  Un daži farizeji ļaužu pulkā sacīja Viņam: Mācītāj, apsauc savus mācekļus!  

 

 

-

40


 

  Viņš tiem sacīja: Es jums saku: ja viņi klusētu, kliegtu akmeņi.  

 

 

-

41


 

  Un Viņš, pienācis tuvāk un uzlūkodams pilsētu, raudāja par to, sacīdams:  

 

 

-

42


 

  Kaut jel arī tu atzītu un pat šinī tavā dienā, kas pie tava miera vajadzīgs! Bet tagad tas apslēpts tavām acīm:  

 

 

-

43


 

  Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki aplenks tevi vaļņiem; un tie ielenks tevi un spiedīs tevi no visām pusēm;  

 

 

-

44


 

  Un viņi nospiedīs tevi zemē un tavus bērnus, kas tevī ir, un neatstās tevī akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neatzini savas piemeklēšanas dienu.  

 

 

-

45


 

  Un Viņš, iegājis svētnīcā, sāka dzīt ārā tos, kas tanī pārdeva un pirka,  

 

 

-

46


 

  Sacīdams viņiem: Ir rakstīts: mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs esat padarījuši to par slepkavu bedri. (Is.56,7; Jer.7,11)  

 

 

-

47


 

  Un viņš katru dienu mācīja svētnīcā. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tautas priekšnieki meklēja Viņu nonāvēt;  

 

 

-

48


 

  Un tie neizprata, ko Viņam darīt, jo visa tauta neatlaidīgi klausījās Viņā.  

 

 

-

Luke 20

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: