| Chapter 2 |
1 |
Bet notika, ka tanī laikā ķeizars Augusts izdeva pavēli, lai tiktu sarakstīta visa valsts. -
|
2 |
Šī pirmā sarakstīšana notika Kvirinija, Sīrijas pārvaldnieka, laikā. -
|
3 |
Un visi gāja pierakstīties, katrs savā pilsētā. -
|
4 |
Un arī Jāzeps no Nācaretes pilsētas Galilejā nogāja Jūdejā, Dāvida pilsētā, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts. -
|
5 |
Lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto sievu, kas bija grūta. -
|
6 |
Un notika, ka, viņiem tur esot, pienāca laiks, lai viņa dzemdētu. -
|
7 |
Un viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu, un ietina Viņu autiņos, un ielika Viņu silē, jo tiem nebija vietas mājvietā. -
|
8 |
Un bija gani tanī apvidū, kas, būdami nomodā, sargāja nakts stundās savu ganāmpulku. -
|
9 |
Un, lūk, Kunga eņģelis piestājās viņiem, un Dieva spožums apspīdēja tos, un viņi ļoti izbijās. -
|
10 |
Un eņģelis viņiem sacīja: Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm: -
|
11 |
Jo jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs. -
|
12 |
Un tāda jums būs zīme: jūs atradīsiet Bērnu, autiņos ietītu un silē ieliktu. -
|
13 |
Un piepeši eņģelim pievienojās daudz debess karapulku, kas godināja Dievu, sacīdami: -
|
14 |
Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem. -
|
15 |
Un notika, kad eņģeļi bija no tiem aizgājuši debesīs, ka gani runāja savā starpā: Aiziesim uz Bētlemi paskatīties to vārdu, kas noticis, ko Kungs mums pasludinājis! -
|
16 |
Un viņi steigā atnāca un atrada Mariju un Jāzepu, un Bērniņu, kas gulēja silē. -
|
17 |
Bet kad viņi to redzēja, tie pazina to vārdu, kas viņiem bija sacīts par šo Bērniņu. -
|
18 |
Un visi, kas to dzirdēja, brīnījās par to, ko gani tiem sacīja. -
|
19 |
Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī. -
|
20 |
Un gani atgriezās atpakaļ, godinādami un teikdami Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā tas viņiem bija sacīts. -
|
21 |
Un Bērns, kad astoņas dienas bija pagājušas, bija jāapgraiza, nosaucot Viņu vārdā Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās. -
|
22 |
Un tie, kad saskaņā ar Mozus likumu viņas šķīstīšanas dienas bija pagājušas, nesa Viņu uz Jeruzalemi, lai Viņu upurētu Kungam, -
|
23 |
Kā Kunga bauslībā rakstīts, lai ikviens vīriešu kārtas pirmdzimtais tiktu Kungam svētīts; (2.Moz.13,2) -
|
24 |
Un lai upurētu vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus, kā tas sacīts Kunga bauslībā. -
|
25 |
Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā. -
|
26 |
Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto. -
|
27 |
Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas, -
|
28 |
Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja: -
|
29 |
Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā. -
|
30 |
Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu, -
|
31 |
Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā: -
|
32 |
Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu. -
|
33 |
Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts. -
|
34 |
Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38; 1.Pēt.2,7) -
|
35 |
Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas. -
|
36 |
Un tur bija praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, kas sasniegusi lielu vecumu, nodzīvojot pēc savas jaunavības ar savu vīru septiņus gadus. -
|
37 |
Un viņa bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem, kas neatkāpās no svētnīcas, bet gavēdama un lūgdama naktīm un dienām, kalpoja Dievam. -
|
38 |
Un viņa, ienākusi tanī pat stundā, teica Kungu un runāja par Viņu visiem, kas gaidīja Izraēļa atpestīšanu. -
|
39 |
Un viņi, visu pēc Kunga bauslības izpildījuši, atgriezās atpakaļ Galilejā, savā Nācaretes pilsētā. -
|
40 |
Bet Bērniņš auga un stiprinājās, pilns gudrības; un Dieva žēlastība bija ar Viņu. -
|
41 |
Un Viņa vecāki Lieldienu svētkos ik gadus gāja uz Jeruzalemi. -
|
42 |
Un tie, kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. -
|
43 |
Un kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja. -
|
44 |
Bet tie domāja, ka Viņš ir pie ceļa biedriem; un tie, dienas ceļu nostaigājuši, meklēja Viņu starp radiem un pazīstamajiem; -
|
45 |
Un tie, neatraduši Viņu, atgriezās Jeruzalemē, To meklēdami. -
|
46 |
Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam dievnamā starp rakstu mācītājiem, tos uzklausot un tiem jautājot. -
|
47 |
Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm. -
|
48 |
Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām. -
|
49 |
Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva? -
|
50 |
Un tie neizprata tos vārdus, kurus Viņš tiem runāja. -
|
51 |
Un Viņš gāja tiem līdz. Un viņi nonāca Nācaretē; un Viņš bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī. -
|
52 |
Un Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem. -
|