| Chapter 15 |
1 |
Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja: -
|
2 |
Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas. -
|
3 |
Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja: -
|
4 |
Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt! -
|
5 |
Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana, -
|
6 |
Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ. -
|
7 |
Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams: -
|
8 |
Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis. -
|
9 |
Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus. -
|
10 |
Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet: -
|
11 |
Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku. -
|
12 |
Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā? -
|
13 |
Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti. -
|
14 |
Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē. -
|
15 |
Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību! -
|
16 |
Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat? -
|
17 |
Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā? -
|
18 |
Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. -
|
19 |
Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. -
|
20 |
Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna. -
|
21 |
Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās. -
|
22 |
Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars. -
|
23 |
Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums. -
|
24 |
Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm. -
|
25 |
Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man! -
|
26 |
Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem. -
|
27 |
Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda. -
|
28 |
Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela. -
|
29 |
Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās. -
|
30 |
Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja. -
|
31 |
Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu. -
|
32 |
Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu. -
|
33 |
Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu? -
|
34 |
Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas. -
|
35 |
Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē. -
|
36 |
Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai. -
|
37 |
Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām. -
|
38 |
Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes. -
|
39 |
Un Viņš, atlaidis ļaudis, iekāpa laivā un nonāca Magedanas novadā. -
|